Pārpublicējam pirmo lielo interviju par JFC Jelgava, kas publicēta “Zemgales Ziņās” 01.04.2021 (papīrveidā) un 15.04.201 avīzes elektroniskajā portālā zz.lv tieši te

Maija Laizāne: Brīvas futbolistu vakances draudzīgi pozitīvā klubā

Draudzīgi pozitīvs futbola klubs ar noslieci uz nepārtrauktu pilnveidošanos un veselīga un krāšņa dzīvesveida popularizēšanu Jelgavā un jebkur citur – tā sevi piesaka jaundibinātais JFC „Jelgava”. Kluba prezidents Ainārs Tamisārs gan vēlāk sarunā precizē, ka „jaun-„ attiecināms vienīgi uz ideju, jo šāda nosaukuma biedrība  patiesībā dibināta 2006. gadā, kādus gadus esot snaudusi, bet tagad atmodināta ar domu likt ko šosezon zaudētās virslīgas vienības un tās dublieru komandas vietā. 

„Lielākā daļa jauno futbolistu, kas beidz profesionālās ievirzes mācību programmu FK “Jelgava” jaunatnes akadēmijā vai futbola skolā, par profesionāliem sportistiem  nekļūst. Iestājas kādā augstskolā vai sāk strādāt, taču, ja desmit vai vairāk gadu pavadīti futbolā, tad pašsaprotami, ka ierastais hobijs vai pat dzīvesveids joprojām “velk”. Kamēr FK “Jelgava” spēlēja virslīgā, bija nepieciešama dublieru komanda, un to arī Jelgavas jaunieši veidoja, bet 2020. gada beigās tika izformēta arī tā. Futbolisti ir, treneri ir, vēlme trenēties un spēlēt ir, bet nav amatieru kluba – pēc tādiem priekšnoteikumiem loģisks lēmums ir šādu klubu radīt,” teic acīmredzamais idejas autors un jaunievēlētais kluba prezidents. „Lai nepazaudētu foršus cilvēkus no redzesloka un futbola.” 

– Doma nopietna, bet „vakanču” piedāvājums un pirmās ziņas par notikumiem velk uz joku.

Nu, jā. Šķiet, ka Latvijas futbola sabiedrībā viss notiek kaut kā ļoti pārnopietni. Vispār jau ne tikai futbolā. Nopietnas lietas taču var darīt arī smaidīgi un gūt prieku no tām. Kaut kā tipveidā ir aizgājis, ka visi tādām pārgrieztām sejām… Gribas tomēr, lai arī sarežģītas lietas notiek forši. 

– Vai bijāt arī pie JFC dibināšanas? Kā atšķiras toreizējā un jaunā koncepcija?

Dibinātāji pēc ieraksta Uzņēmumu reģistrā bija Dainis Kazakēvičs un Kaspars Tiltiņš, bet mani toreiz izvirzīja par vecāku komitejas priekšsēdētāju. Tagad zinu, ka tas var būt arī bīstami, – ja bērns trenējas futbolā un piekrīti darboties vecāku komitejā, tad pēc gadiem trim vari attapties jau kā futbola kluba prezidents.

Par jauno koncepciju – no toreizējās tā atšķiras par apmēram 100 grādiem, jo 2006. gadā JFC (Jaunatnes futbola centrs) „Jelgava” tika dibināts galvenokārt kā juridiskais apvalks bērnu sporta sistēmai. Iepriekšējā biedrība “Viola” tobrīd to vairs nevarēja nodrošināt, savukārt pilsētas galvenā komanda jau darbojās kā futbola klubs „Jelgava”, kas 2004. gadā bija izveidojies, saplūstot “pieaugušo sadaļai” no „Violas” un futbola klubam “RAF Jelgava”. Viens no FK “Jelgava” biedriem tolaik bija arī pilsētas pašvaldība, kas vēlāk no biedrības izstājās ar pamatojumu, ka pašvaldības uzdevums ir atbalstīt bērnu un jauniešu, bet ne pieaugušo sportu. Dažus gadus vēlāk tomēr likās, ka lietderīgāk ir abas biedrības, tas ir, abus klubus, apvienot, JFC futbolisti pārgāja uz FK „Jelgava”, un biedrība, var teikt, „aizgāja gulēt”. Tagad izņēmām to no skapja, nopūtām putekļus un iepūtām jaunu dzīvību. 

– Un spēlētājos – jaunatnes garu?

Jā, būs jaunatnes futbola klubs, kurā visi veci futbolisti. Bet garā, protams, jauni. 

– Izsludinātā vakance – futbolists, un vairāki spēlētāji jau šo brīvprātīgo darbu pieņēmuši. Paši piesakās vai arī vēl kā papildus viņus uzrunājat un aicināt?

Tie, kas nodarbojas un nodarbojās ar futbolu Jelgavā, lielākā vai mazākā mērā viens otru zina, pazīst vai vismaz ir redzējuši, tāpēc vajadzēja tikai mazu dzirkstelīti, lai iedegtos liels un kvēls futbola ugunskurs. Piesakās dažādi – zvanot vai rakstot trenerim, tiem, kuri jau pievienojušies komandai, vai arī reaģējot uz sludinājumu. Īpaši nevienu pierunāt nav bijis vajadzības, un nevienu prom dzīt arī nav pamata – komanda veidojas lēnām un dabiski. Sportiskā ziņā pagaidām nekādu mērķu vai uzdevumu nav, tāpēc komplektējamies tikai un vienīgi pēc labas kopābūšanas sajūtas, un muskuļu masa vai auguma centimetri (vismaz šogad) nav topā. 

– Vai „spēcīgu saikni ar Jelgavu” nejūt arī kādi ārpusnieki?

Reizēm kāds, kas te nav dzimis un audzis, būtībā ir īstāks jelgavnieks par kādu oriģinālo eksemplāru – īpaši, ja daudzus gadus ir atradies spēcīgā FK “Jelgava” ietekmē, tur trenējies vai strādājis par treneri. “Tīrasiņu jelgavnieks” jau nav medicīniska kategorija.

– Varat nosaukt kādus titulētākos komandas sastāva vīrus? (Saprotu, ka šīs komandas komplektēšanā tā nav prioritāte, bet tomēr…)

Līgums ar numuru 1 ir Aldim Trukšānam – futbolistam, kas bija FK “Jelgava” 2009. gada “zelta komandā” un piedalījās “Jelgavas” iekļūšanā Latvijas futbola virslīgā. Tāpat komandai ir pievienojies Dāvis Caune, kas daudzus gadus FK “Jelgava” ir trenējis gan jauniešus, gan pieaugušos. Pagaidām ir izziņoti astoņi futbolisti – gan ar, gan bez pieredzes virslīgā. Tātad būs vēl apmēram 20, lai, zinot, ka ikvienam ir ģimene, mācības vai darbs, uz spēli vismaz tos 18 varētu savākt. Tikko līgums tiek noslēgts, nekavējoties par to ziņojam gan mājas lapā, gan sociālajos tīklos. Treniņi arī pagaidām pilnā apmērā nevar notikt – tā kā viss ir, kā vajag. 

– Vai uz galvenā trenera posteni, ko ieņēmis Antons Dresmanis, bija kāda konkurence (augstās prasības vakances sludinājumā izklausījās neizpildāmas, ja nu vienīgi tā par piekrišanu strādāt bez atalgojuma)?

Nāksies vien atzīties, ka jau pirms konkursa izsludināšanas uzvarētājs bija zināms. Zinot, ka Latvijā šādi konkursi mēdz būt liela daļa, likās – kāpēc mēs arī vienu tādu nevarētu. 

– Un Dāvis Caune – iznākumu neapstrīdēja?

Nē, Dāvim pašam ir daudz, ko darīt. Viņš trenē futbola skolas „Jelgava” U15 vienību, kārtos PRO licences eksāmenu. Bet spēlēt pieteikušies arī citi viņa kolēģi, varbūt puse komandas būs ar treneru licencēm. 

– Audzēkņi varēs nākt skatīties un vērtēt.

Tā būs. Ja māci, ka jāspēlē no pirmās līdz pēdējai minūtei, tad pats arī slinkot nevarēsi.

– Sociālo tīklu kontā atrodama saite uz sportacentrs.com, kur žurnālists Edmunds Novickis nostalģiski atskatās uz FK „Jelgava” neaizmirstamajiem gadiem virslīgā. Kas jums pašam no šī laikposma palicis sirdī un prātā? Ko varbūt gribētu atdzīvināt vai iedzīvināt jaunajā komandā?

Pats galvenais, kas jāatjauno un ko nekādā gadījumā nedrīkst pazaudēt vai “atšķaidīt” citu svarīgo lietu burzmā, ir tas, ka futbolam un futbola klubam ir jābūt prieka un enerģijas gūšanas vietai – gan tiem, kas ir iesaistīti kluba darbībā (darbiniekiem, treneriem, futbolistiem u.c.), gan draugiem, partneriem, sponsoriem un līdzjutējiem. Ģimeniskums, pozitīvisms, draudzīgums un omulīgums pāri visam!

– 7. martā bija pirmais treniņš – vai tagad jau varbūt arī kāds grafiks izveidots? Cik laika strādājošie un studējošie amatieri varēs atlicināt savam hobijam? Trenējamies vēl ne pēc strikta grafika – vienu, divas reizes nedēļā. Sezonas laika plāns ir divi treniņi vai treniņš un spēle nedēļā. 

– Darbosieties FK „Jelgava” bāzē Kārklu ielā, turpat arī „Dobele Allegro”, ko dēvējat par saviem galvenajiem konkurentiem. Vai nesāksiet konkurēt arī par spēlētājiem?

Esam jau iesnieguši transfēra pieprasījumu par vienu futbolistu, kas 2020. gadā bija “Dobele Allegro” sastāvā, tā kā process jau ir sācies. Nekādi speciāli pārvilināšanas pasākumi nav plānoti, un liekas, ka cilvēku, kuriem gribas nodarboties ar futbolu, Jelgavā varētu pietikt ne tikai diviem, bet pat trim vai četriem amatierfutbola klubiem.

– Ar domu par līdzjutējiem jau izstrādāti komandas atpazīšanas simboli. Ko cerat no viņiem sagaidīt un ko dot pretī?

JFC „Jelgava” nav ne izglītības iestāde, ne arī biznesa projekts, tāpēc galvenais darbības motīvs ir lokālpatriotisms un prieks no tā, ko paši darām. Esam pārliecināti, ka arī tiem, kas paši nav futbolisti un nedomā par tādiem būt, doma par futbola klubu kā lokāla rakstura līdzīgi domājošu cilvēku apvienojošs elements būs aizraujoša un visiem patiks – mēs nedomājam ne pret vienu cīnīties vai karot, bet gan popularizēt Jelgavu kā foršu pilsētu, futbolu kā foršu laika pavadīšanas sociālo parādību un darīt vēl daudzas interesantas un pozitīvi draudzīgas lietas. Ir doma par Labvēļu klubiņu, lai kopā gan stadionos, gan uz lielajiem ekrāniem skatītos futbola spēles, kopā apceļotu Latviju gan futbola spēļu apmeklēšanas, gan citā nolūkā, organizētu citus  interesantus pasākumus sev, labvēļiem un pārējiem Jelgavas futbola draugiem un atbalstītājiem. 

– Vai ir jau kādas ziņas par sezonas sākumu un trešo līgu, kur esat pieteikušies?

Pašlaik spēlēt drīkst tikai valsts augstāko līgu komandas, kas futbolā ir virslīga, sieviešu futbola līga un telpu futbola virslīga. Ja esmu pareizi sapratis, tad pārējie čempionāti – jauniešu, sieviešu futbola 1. līgas, vīriešu futbola 1., 2., un 3. līgas – varēs sākties tad, kad 14 dienu kumulatīvais „Covid-19” saslimšanas rādītājs uz 100 tūkstoš iedzīvotājiem būs mazāks par 200, un Veselības ministrija šādu iespēju paredz ne ātrāk kā jūnija sākumā. Bet ļoti iespējams, ka tas var notikt vai nu ātrāk, vai arī vēlāk, jo ne vīrusa, ne arī Latvijas valdības uzvedība un ietekme nav prognozējama. Kad ļaus, tad arī sāksim spēlēt. Pagaidām ļauj trenēties, un to arī darām, ievērojot visas epidemioloģiskās un piesardzības prasības, – nelietojam ģērbtuves, darbojamies nelielās grupiņās, dezinficējam inventāru, ekipējumu un sveicināmies bez rokasspiediena. 

Bildēs – treniņš 14. aprīļa vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā.

Foto: Ruslans Antropovs